Pamati un Mērķis

Dividenžu Ienesīguma Teorija (vai Dividend Yield Theory) ir elegantas un pretciklisks vērtēšanas pieeja, ko īpaši ciena Dividenžu Izaugsmes Ieguldītāju (Dividend Growth Investing) kopiena. Atšķirībā no modeļiem, kas prognozē sarežģītus nākotnes naudas plūsmus, šī teorija balstās uz spēcīgu psiholoģisku un statistikas premisu: Vidējā Atgriešanās (Mean Reversion).

Šī modeļa pamatmērķis ir noteikt, vai uzņēmums ir pārvērtēts vai novērtēts, salīdzinot tā pašreizējo dividenžu ienesīgumu ar tā paša vēsturisko vidējo vērtību. Pamatā esošā loģika ir tāda, ka nobriedušiem un stabiliem uzņēmumiem ("Blue Chips") dividenžu ienesīgums laika gaitā mēdz svārstīties ap fiksētu vidējo vērtību. Ja akciju cena atšķiras no pamatrādītājiem, dividenžu ienesīgums darbosies kā "elastīga lente", norādot, kad tirgus ir pārmērīgi sodījis vai atalgājis akciju.

Šis modelis necenšas paredzēt rītdienas precīzo cenu, bet gan identificēt optimālus ieguldījuma punktus neapšaubāmas kvalitātes uzņēmumos, pieņemot, ka tirgus galu galā pārvērtēs uzņēmuma ienākumu plūsmu saskaņā ar tā vēsturiskajiem standartiem.

Sastāvdaļas un Aprēķinu Mehānika

Šīs teorijas mehānika ir pretēja cenas intuīcijai: kad cena krītas, dividenžu ienesīgums pieaug, un otrādi. Tāpēc vēsturiski augsts dividenžu ienesīgums liecina par zemu cenu (pārvērtējumu).

Vērtēšanas Formula

Taisnīga vai iekšējā vērtība (V) saskaņā ar šo teoriju tiek aprēķināta, prognozējot, par kādu cenu akcijai vajadzētu tikt tirgotai, lai tās pašreizējais dividenžu ienesīgums būtu vienāds ar tās vēsturisko vidējo vērtību.

Kur:

• V: Akcijas Taisnīgā Vērtība (Fair Value) šodien.

• Gada Dividende: Kopējais dividenžu maksājums, ko sagaida nākamajā gadā (vai pēdējo 12 mēnešu laikā, atkarībā no vēlmēm).

• Vēsturiskais Vidējais Ienesīgums: Vidējais Dividend Yield pēdējo 5 gadu laikā (daži ieguldītāji dod priekšroku 10 gadiem, lai aptvertu pilnus ciklus; mēs izmantojam vairāk nekā 100 gadus, lai aprēķinātu S&P500).

Atgriešanās Loģika

Formula pieņem, ka saistība starp cenu un dividenžu ir nemainīga ilgtermiņā.

• Ja Pašreizējais Ienesīgums > Vēsturiskais Ienesīgums → Akcija ir Lēta (Pārvērtēta).

• Ja Pašreizējais Ienesīgums < Vēsturiskais Ienesīgums → Akcija ir Dārga (Pārvērtēta).

Praktiska Piemērošana un Lietojuma Gadījumi

Šī modeļa izmantošana ir ideāla ieguldītājiem, kas meklē pasīvos ienākumus un drošību, un to veic trīs posmos: identificēt tendenci, aprēķināt vērtību un pārbaudīt dividenžu ilgtspēju.

Lietojuma Gadījums: Dividenžu Aristokrāte

Apskatīsim uzņēmumu "Global Infrastructure S.A.", komunālo pakalpojumu (Utility) kompāniju ar nepārtrauktu maksājumu vēsturi.

Dati:

• Pašreizējā tirgus cena (P): 40,00 €

• Pašreizējā gada dividende (D): 2,00 €

• Pašreizējais Dividenžu Ienesīgums: 5,00%

• Vidējais Dividenžu Ienesīgums (5 gadi): 4,00%

1. Iekšējās Vērtības Aprēķins (V): Mēs izmantojam formulu, lai uzzinātu, par kādu cenu tai vajadzētu tikt tirgotai, lai sasniegtu savu ierasto 4% ienesīgumu:

2. Interpretācija un Lēmums:

• Vērtība (50,00 €) > Cena (40,00 €).

• Pastāv atlaide (netiešs Drošības Režģis) 20% apmērā.

Lēmums: Saskaņā ar teoriju, akcija ir pārvērtēta. Tirgus piedāvā 5% ienesīgumu par aktīvu, kas vēsturiski nes 4%. Ieguldītājam vajadzētu pirkt, sagaidot, ka cena galu galā pieaugs līdz 50,00 €, kamēr dividenžu ienesīgums atkal saspiests līdz tā vidējam līmenim.

Metodoloģiskā Kritika un Ierobežojumi

Lai gan intuitīva, Dividenžu Ienesīguma Teorija rada būtiskus riskus, ja to piemēro akli bez kvalitatīvas analīzes.

Vērtības Slazds (Value Trap)

Šis ir bīstamākais ierobežojums. Dividenžu ienesīgums var būt "vēsturiski augsts" ne tāpēc, ka akcija ir izdevīgs pirkums, bet tāpēc, ka uzņēmums atrodas strukturālā lejupslīdē un tirgus paredz dividenžu samazinājumu. Ja dividende tiek samazināta, teorijas pamats uzreiz pazūd un akciju cena sabruks, ieguldītāju ieslodzot slazdā.

Salīdzinājums ar Dividenžu Diskontēšanas Modeli (Gordon)

Kamēr Gordona Modelis mēģina novērtēt nākotni matemātiski, DYT vērtē tirgus uzvedības vēsturisko konsekvenci attiecībā pret akciju.

Bieži Uzdotie Jautājumi un Ieguldītāja Koriģējumi

Kādu laika periodu man vajadzētu izmantot vidējam rādītājam?

Nozares standarts ir 5 gadi. Īsāks periods (1-3 gadi) ir pārāk trokšņains un nestabils. Garāks periods (10+ gadu) var ietvert datus no laika, kad uzņēmumam bija atšķirīgs biznesa modelis vai kad globālās procentu likmes bija radikāli atšķirīgas.

Vai tas darbojas ar uzņēmumiem, kas nemaksā dividendes?

Nē. Matemātiski neiespējami (dalīšana ar nulli) un konceptuāli nepiemērojami, jo teorija balstās uz ienākumu plūsmas vērtēšanu.

Vai man vajadzētu pirkt tikai tāpēc, ka formula saka, ka tas ir lēti?

Nekad. Formula ir sākotnējais filtrs. Pirms pirkšanas jums jāpārbauda Izplātes Koeficients (vai maksājums ir ilgtspējīgs?) un Brīvā Naudas Plūsma (vai ir reāla nauda, lai to samaksātu?). Ja Ienesīgums ir vēsturiskajos augstumos, jautājiet sev: "Vai tirgs zina kaut ko par uzņēmuma veselību, ko es ignorēju?".

Galīgais Spriedums: Kad to lietot?

Dividenžu Ienesīguma Teorija ir lielisks kompass navigācijai nestabilos tirgos, nodrošinot vērtēšanas signālu, kas ignorē ikdienas ziņu troksni.

Jums vajadzētu izmantot Dividenžu Ienesīguma Teoriju, ja:

• Jūs esat ienākumos koncentrēts ieguldītājs (Dividend Growth Investor).

• Analizējat "Blue Chip" uzņēmumus, Dividenžu Aristokrātus vai Dividenžu Karalus ar gadu desmitiem ilgu stabilitāti.

• Meklējat vienkāršu metodoloģiju, lai zinātu, vai ir labāks laiks pirkt vai turēt.

Tas ir galīgais instruments tiem, kas tic, ka ilgtermiņā tirgus ir ieraduma radījums un ka kvalitāte vienmēr atgriežas pie savas vidējās cenas. Nav noderīgs nākamajam lielajam tehnoloģiju uzņēmumam, bet ir neaizstājams, lai novērtētu jūsu pensijas portfeļa stingrību.